1. nodaļa
Kādu dienu, gribēdams
padraiskoties, Truša kungs pār žogu
ielūkojās fermera lauciņā,
kas bija pilns svaigu zaļojošu salātu lapu.
Bet truša kunga vēders nebija pilns
svaigu, zaļojošu salātu lapu.
Tas nešķita godīgi.
No ''Truša kunga piedzīvojuma''
Žurkas!
Tās dzenāja suņus un koda kaķiem, tās...
Un vēl ļaunāk. Kā savulaik teicis brīnumainais Moriss, stāsts ir par cilvēkiem un žurkām. Visgrūtākais esot izšķirt, kas ir cilvēki un kas - žurkas.
Ļaunprāte Grima apgalvoja, ka stāsts esot par stāstiem.
Tās sākās - daļa no tās sākās - pasta karietē, kas laiku pa laikam pāri kalniem ieradās no attālajām līdzenuma pilsētām. Kučieriem nepatika šis maršuts. Izdangātais ceļš vijās cauri mežiem un garām kalnu aizām. Starp kokiem vīdēja tumšas ēnas. Kučieriem dažkārt šķita, ka tās seko karietei, tikai neatklāj sevi skatam.
Viņš juka prātā to dēļ.
Tieši šajā braucienā trakākais bija tas, ka kučieris dzirdēja balsis. Viņš bija par to pārliecināts. Tās skanēja viņam aiz muguras, no karietes jumta, un tur taču neatradās nekas cits kā vien lieli eļļas auduma pasta maisi un jaunā puiša bagāža. Neviens no maisiem noteikti nebija tik liels, lai tajā varētu noslēpties cilvēks. Tomēr kučieris bija pārliecināts, ka laiku pa laikam dzird klusu čukstēšanu.
Pašlaik karietē bija tikai viens pasažieris. Tas bija jauns, gaišmatains zēns, kurš savā nodabā sēdēja un lasīja grāmatu. Lasīja viņš lēni un skaļā balsī, ar pirkstu velkot pa rindiņām.
- Ibervalde, - viņš izlasīja.
- Īstenībā jau būtu jālasa ''Ībervalde'', - teica kāda sīka, spiedzoša, ļoti skaidri saklausāma balstiņa. - Tie punktiņi virs ''U'' nozīmē, ka jāsaka ''īīī''. Bet citādi tev padodas tīri labi.
- Īīīīīībervalde?
- Tu pārspīlē ar izrunu, mazais, - teica cita balss, kas izklausījās pa pusei aizmigusi. - Bet vai tu zini, kas Ībervaldē ir pats labākais? Tā atrodas ļoti tālu no Simtgadu Pilsētas. Tā atrodas ļoti tālu no Iedomu Pilsētas. Tā atrodas ļoti tālu no jebkuras vietas, par kuru Sardzes Komandieris apgalvo, ka izvārīšot mūs verdošā eļļā, ja vēlreiz tur ieraudzīšot. Šī vieta nav pārlieku labiekārtota. Slikti ceļi. Ceļā - pārāk daudz kalnu.Nekādas rosības. Pats saproti, ka ziņas neizplatās pārlieku ātri. Un viņiem droši vien nav policijas. Vecīt, mēs taču tur varam nopelnīt veselu bagātību!
- Moris? - zēns piesardzīgi ievaicājās.
- Jā, mazais?
- Tu taču nedomā, ka tas, ko mēs darām, ir... nu, zini... negodīgi?
